10 iemesli , kādēļ CETA ir drauds Kanādai.

1. CETA apdraud sabiedriskos pakalpojumus .

Mēs paļaujamies uz valdību,lai tā pārraudzītu plašu sabiedrisko pakalpojumu loku,kas palīdz sabiedrībai un ekonomikas funkcijai, sākot ar veselības aprūpi,izglītību,sociālajām programmām,beidzot ar ūdens attīrīšanu.Pārliecinoties, ka visām šīm funkcijām ir dota godīga pieeja,mēs nodrošinam labu dzīves kvalitāti kanādiešiem.Tomēr lielajām internacionālajām biznesa korporācijām nepatīk sabiedrības vadītie servisi, kā arī likumi, kas tos pasargā.Priekš viņiem sabiedriskie pakalpojumi ir tikai vēl viena lieta, uz kuras labi nopelnīt. CETA cenšas privatizēt un mainīt likumdošanu priekš vairākiem sabiedriskajiem pakalpojumiem. Patiesībā viss varētu būt uz izķeršanu,tai skaitā pašvaldību ūdens sistēmas,elektrība un pat pasta pakalpojumi.

2.CETA apdraud vietējo darba vietu radīšanu.

It īpaši krīzes laikā mēs ceram ka valdība izmanotos nodoķlu maksātāju naudu, lai radītu jaunas darbavietas un jauna biznesa iespējas vietējām kopienām,provincēm un teritorijām. Viens veids ,kā valdības to dara, ir iegādājoties iepirkumus no vietējām kompānijām, tomēr CETA to apraud! Eiropas korporācijas vēlas neierobežotu piekļuvi iepirkumiem,ko ierasti kontrolē provinciālās un municipālās valdības.

3.CETA apdraud ūdeni.

ES tirzniecības pārstāvji pieprasa,lai dzeramā ūdens pakalpojumi ir iekļauti CETA, atverot durvis eiropas multinacionālajām ūdens kompānijām pārņemt Kanādas sabiedriskās ūdens sistēmas. Zem CETA šīs kompānijas iegūtu vēl nepieredzēti plašu pieeju pašvaldību ūdenssaimniecībām, un iespējams ,tiesības uz ūdeni kopumā.

4.CETA apdraud veselības aprūpi.

ES ir  skaidri paziņojusi to, ka tā vēlas visus sabiedriskos pakalpojumus iekļaut CETA, tai skaitā veselības aprūpi. Šis tirzniecības līgums pakļautu Kanādas veselības aprūpi privatizācijas spiedienam vēl vairāk kā brīvā tirgus līgums. Eiropas veselības pakalpojumu uzņēmumiem būs lielāka pieeja vietējai ''medicare'' sistēmai,īpaši apgabalos, kuri jau tagad ver vaļā durvis privātajām ķirurģijas klīnikām vai kādai citai privatizētai aprūpes sistēmai. Ļaunākais ir tas,ka zem NAFTA noteikumiem būtu jāpiedāvā tāda pati pieeja privātajām veselības korporācijām no Savienotajām Valsīm.

5.CETA apdraud vidi.

Brīvās tirzniecības nolīgums pēdējo dekāžu laikā ir viens no iemesliem, kādēļ mēs atrodamies tādā globālās ekoloģijas krīzē, kādā esam tagad-globālā sasilšana,dabisko resursu izsīkšana,ekosistēmu sabrukšana un globālā pārtikas un dzeramā ūdens krīze.Mūsdienās mēs uztveram Kanādu kā klimata pārmaiņu izstumto. Tam ir liels sakars ar federālās valdības bezkompromisa atbalstu darvas smilšu izstrādei, kas iespējams ir viena no lielākajām vides katastrofām. Tirzniecības nolīgumi apgrūtina striktāku likumu izstrādi vides aizsardzībai.Tajā pašā laikā viņi ierosina lielākus ražošanas apjomus,resursu iztukšošanu un tirzniecību,kas palielina siltumnīcas gāžu iznešus. CETA atļaus starpvalstu korporācijām ignorēt vai izaicināt mūsu vides nolikumus,kā arī kavēt valdības spējas izstrādāt jaunus. Kanādai vajadzētu pastiprināt ar vidi saistītos likumus un godāt tās apņemšanos pret esošo internacionālo vides līgumu,nevis veidot vairāk jaunus brīvā tirgus līgumus,kas nodrošīna tiesības korporācijām.

6.CETA apdraud pārtikas suverenitāti un lauksaimnieku tiesības.

Pēdējo gadu laikā mūsu lauksaimnieki saskarās ar augošiem izaicinājumiem un šķēršļiem, kamēr pāris gigantiskas starpvalstu korporācijas ir ieguvušas kontroli pār katru pārtikas ražošanas un pārstrādes sistēmu.CETA šo situāciju padarīs vēl ļaunāku! Tas dos biotehnoloģiju,farmācijas,pesticīdu,graudu un sēklu kompānijām jaunus veidus kā piespiest fermeriem iepirkt ģenētiski modificētas sēklas ar augstiem uzcenojumiem.Sliktākais ir tas, ka tas pilnībā ierobežos zemnieku tiesības saglabāt,atkārtoti izmantot un pārdot sēklas.Korporācijas būs tiesīgas aizturēt zemnieku labību,ekipējumu un fermas,kā arī iesaldēt bankas kontus,ja viņi tiek pieķerti ar labību, par kuru nav samaksāta autoratlīdzība.Pie viena ir apdraudēta arī likumdošana attiecībā uz vietējiem pārtikas ražotājiem.

7.CETA apdraud kultūras un komunikāciju suverenitāti.

Kanādā eksistē likums,ka radio un televīzijas apraides uzņēmumiem ir jābūt piederošiem un pārvaldītiem no kanādiešiem.Ārzemju investoriem ir atļauti 47% tirgus, savukārt CETA šos nolikumus atcels,atļaujot ārzemju kompānijām pilnībā kontrolēt apraides servisus. Ko mēs zaudējam,ja tas tā notiek?Tas nozīmē mazāk vietējā satura pārraižu,kas apdraud kultūras identitāti.

8.CETA apdraud pamatiedzīvotāju tiesības.

Kanāda nesen ir piedāvājusi kvalificētu atbalstu Apvienoto Nāciju deklarācijai par iezemiešu tiesībām. Pamatiedzīvotājiem ir teikšana pirms jebkādas iejaukšanās uz viņu zemes,vai tā būtu naftas urbšana,dambju būvēšana,vai minerālu ieguve.Jau tagad viņu zeme un upes tiek nesankcionēti piesārņotas, ņemot Albertas apgabalu par piemēru.Ja CETA tiks parakstīta,tā viennozīmīgi stāsies pretī jebkādām pamatiedzīvotāju tiesībām,ļaujot pilnu vaļu koprorācijām izpausties uz viņu zemes peļņas nolūkos.

9.CETA apdraud darba kvalitāti un tiesības.

Kanādai ir milzīgs tirzniecības deficīts ar Eiropas Savienību. 2008. gadā Kanāda importēja 17 miljardus nekā eksportēja,un lielākā daļa bija luksus preces,kā piemēram automobīļi.Arī servisa nozarē deficīts bija jūtams-4 miljardi 2007. gadā.Tā ir zīme ,ka kanādiešiem tiek atņemti labi apmaksāti darbi ražošanā,tehnoloģiju inovācijā un augstas klases servisā. CETA šo situāciju sola pasliktināt. Premjērministra Hārpera vīzija ir padarīt Kanādu par globālās enerģijas un resursu superspēku.Viņš vēlas atvērt ārzemju tirgu, lai eksportētu naftu,degvielas izstrādājumus,dimantus,zeltu un citus metālus,bet atceramies, ka Kanāda jau ir zaudējusi 550'000 labi apmaksātu darbu ražošanas nozarē pēdējo gadu laikā.Koncentrējoties uz resursu sektoru,ražošana vēl vairāk pasliktināsies. CETA apdraud visu darbinieku tiesības,kā arī darba apstākļus.

10.CETA apdraud tiesības uz demokrātiju.

Ja mūsu valdība,ko mēs ievēlam,nespēj darboties mūsu pusē,vai izmantot nodokļu maksātāju naudu,lai atbalstītu vietējo ekonomiku kad tas nepieciešams,tas viss ir iespējams tikai dēļ tirzniecības noteikumiem,kuri dod priekšroku korporāciju tiesībām.Tas nozīmē ,ka CETA ir drauds demokrātijas sistēmai. Vēl ļaunāk,CETA starpnieki plāno dot starptautiskajām korporācijām un ārzemju investoriem tiesības iesūdzēt tiesā mūsu valdības,par likumiem kuri tiem liedz gūt peļņu,pat ja šie likumi ir tautas interesēs,un ja valdība zaudē šādu prāvu, uzminiet kas par to maksā?Tauta! Par nodokļu maksātāju naudu.