Jaunās konservatīvās partijas programma

Konservatīvā ideoloģija lielā mērā balstās uz tradīciju un uz pagātnē pārbaudītām vērtībām, tajā pašā laikā nākotnē tā raugās ar progresīvu skatu, orientējoties uz attīstību. Konservatīvisma ideoloģijai raksturīga cieņa pret nacionālajām tradīcijām, kā arī baznīcu un tās sludinātajām kristīgajām vērtībām. Dažādās valstīs konservatīvismam ir dažādi akcenti. Latvijas valsts nākotnē varēs sekmīgi attīstīties tad, ja politika nemainīgi balstīsies uz šādām mūsu sešām pamatvērtībām:

1. 18.novembra republika

Mēs dzīvojam 1918. gada 18. novembra dibinātajā Latvijas Republikā, tāpēc ir noraidāmas jebkādas runas par kaut kādu otro republiku, kas radās pēc PSRS sabrukuma. Latvijas Republika nav Latvijas PSR tiesību mantiniece. Mēs ar vislielāko cieņu izturamies pret 1922. gada Satversmi, grozījumi tajā izdarāmi uzmanīgi, un tie nedrīkst mainīt tās pamatos ieliktās Satversmes tēvu idejas par Latviju kā demokrātisku un nacionālu valsti, kas nodrošina visu pilsoņu tiesības, neatkarīgi no etniskās izcelsmes, reliģiskās piederības, dzimuma vai citiem kritērijiem. Uzskatām, ka nav jāmaina varas sadalījums starp parlamentu, valdību un prezidentu vai jāatļauj norma, ka automātiski tiek rosināti referendumi par katru jautājumu. Kā konservatīvie mēs uzskatām, ka nav jāmaina lietas, kas ir izturējušas laika pārbaudi un kļuvušas tradicionālas. Atbalstām Satversmes Preambulas pieņemšanu, jo tā vēl labāk palīdzēs izprast 1922. gada Satversmi.

2. Latviski runājoša nācija

1918.gadā Latvijas Republika tika dibināta, lai nodrošinātu latviešu tautas, latviešu valodas un latviešu kultūras mūžīgu pastāvēšanu, un tādēļ latvieši Latvijā ir valstsnācija. Tāpēc nav pieļaujamas dažādas runas par divkopienu sabiedrību vai divvalodību Latvijā, kā arī darbi, kas to nostiprinātu. Satversmē ir noteikts, ka valsts valoda ir viena – latviešu, 2012. gada 18. februāra referendumā Latvijas tauta vēlreiz stingri pauda šādu gribu, un tā ir jārespektē visiem. Savukārt valsts pārvaldes iestādēm ir jānodrošina, ka šī norma tiek visur ievērota. Latviešu valodas dažādie dialekti un latviešu valodas vēsturiskais paveids latgaliešu rakstu valoda ir visas Latvijas kultūras bagātība, un līdz ar to ir attīstāmi un popularizējami visā Latvijā. Visi Latvijas pilsoņi kopā veido Latvijas tautu jeb politisko nāciju, un ir jātiecas uz to, lai ikkatrs būtu Latvijas patriots. Tie pilsoņi, kas etniski nepieder latviešiem, tradicionāli Latvijā tiek uzskatīti par mazākumtautību pārstāvjiem, un mazākumtautības vēsturiski vienmēr tikušas atbalstītas. Taču neviena mazākumtautība nevar būt priviliģētāka par citām, tāpat kā neviena mazākumtautības valoda nedrīkst būt priviliģētāka par pārējām. Valstij jārada apstākļi, lai mazākumtautību piederīgie nevis strikti nodalītos savās paralēlās pasaulēs, bet lai iekļautos latviešu valodā, kultūrā, pasaules redzējumā, un vienlaikus varētu paturēt arī savu valodu un kultūru. Tādēļ, rūpīgi sagatavojoties, ieviešama vienota skolu sistēma valsts valodā, kuras ietvaros mazākumtautību bērniem var tikt pasniegta arī viņu valoda un vēsture. Savukārt izpratne par sarežģīto Latvijas vēsturi sabiedrībai kļūs vienotāka, ja katrs Latvijas pilsonis uz vēstures notikumiem vēlēsies paskatīties caur Latvijas, nevis citas valsts prizmu.

3. Demokrātija un tiesiskums

Demokrātija ir viena no galvenajām Rietumu sabiedrības vērtībām, un Latvijas nākotne bez demokrātijas vispār nav iedomājama. Mēs esam lepni, ka Latvija radās kā demokrātiska valsts, un tās pirmais prezidents Jānis Čakste ir iekļauts pasaules 100 lielāko demokrātu sarakstā. Mēs nemaz neesam lepni, ka 1934. gada 15. maijā Kārlis Ulmanis, pārkāpjot Satversmi, šo Latvijas demokrātijas periodu izbeidza un valstī ieviesa autoritārismu. Demokrātijas pastāvēšanai nepieciešama politiskās domas dažādība. Tāpat uzskatām, ka demokrātija nav savienojama ar jebkādām simpātijām pret ksenofobiju vai rasismu. Demokrātija nav iespējama bez tiesiskuma, kas nodrošina likumos balstītu demokrātijas funkcionēšanu, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu. Bez neatkarīgas un uzticamas tiesu varas cilvēkiem nebūs ticības taisnīgam rezultātam. Bez tiesiskuma nav iespējama pilsoņu uzticība savai valstij un uzņēmējiem – ticība, ka valstī iespējama godīga uzņēmējdarbība. Tiesiskums mūsu izpratnē nozīmē to, ka, piemērojot likumus, nevar vadīties vien pēc likuma burta – ir jāatceras par likuma garu. Korupcija tiesiskā valstī ir nepieņemama, un tā tiek novērsta un apkarota ar tiesiskām metodēm. Latvijā, līdzīgi kā citās postpadomju valstīs, demokrātija daudzu pilsoņu politiskajā kultūrā vēl nav kļuvusi par pašsaprotamu vērtību. Tiesiskuma trūkuma apstākļos demokrātiska valsts iegūst autoritāras valsts pazīmes, kad tautas vara faktiski koncentrējas dažādu grupējumu rokās.

4. Tradicionālā ģimene

Konservatīvisma ideoloģijā ģimene tiek uzskatīta par galveno sabiedrības pamatu. Mūsu izpratnē laulība var būt tikai savienība starp vīrieti un sievieti, kā tas laika gaitā sabiedrībā vienmēr ir bijis un kā tas šobrīd ir nostiprināts arī mūsu Satversmē. Mēs kā konservatīvie tik tiešām nesaprotam, kā par laulību iespējams saukt kādas savādākas savienības. Tā kā vīrieša un sievietes savienību ir iespējams reģistrēt laulībā, uzskatām, ka tāpēc nav vajadzīgs īpašs partnerattiecību institūts. Tāpat neuzskatām, ka, turpinot attiecināt laulības jēdzienu uz savienību starp vīrieti un sievieti, kaut kādā mērā tiktu aizskartas seksuālo minoritāšu cilvēktiesības, jo jau šobrīd visi sadzīviskie jautājumi viendzimuma pāriem ir atrisināti citu likumu ietvaros.

5. Labklājības valsts

Vēsturiski labklājības valsts modeli dzīvē ieviesa nevis sociālisti, bet tieši konservatīvie – 19.gs. vidū Vācijā. Arī pēc 2. pasaules kara daudzās Rietumeiropas valstīs tieši konservatīvie īstenoja labklājības valsts modeli. Savukārt Latvija par pāreju no padomju plāna ekonomikas uz brīvā tirgus ekonomiku ir samaksājusi ar 20 neoliberāla kapitālisma gadiem. Tā rezultāts ir milzīga sabiedrības noslāņošanās, nevienlīdzība starp bagātajiem un sabiedrības nabadzīgākajiem slāņiem, neuzticība savai valstij, plašas un spēcīgas vidusšķiras trūkums. Tieši spēcīga vidusšķira Rietumu demokrātijās tiek uzskatīta par visas sabiedrības stabilitātes pamatu. Kā konservatīvie mēs uzskatām, ka turpmākajos gados Latvijā ir jāiedzīvina sociāli atbildīgas politikas princips, mazinot nevienlīdzību, tajā pašā laikā nodrošinot atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai, kas konservatīvismam kā labējai ideoloģijai vienmēr bijis tradicionāls.

6. Ģeopolitiskā piederība Rietumiem

Pēc PSRS okupācijas Latvijai bija jāpārvar ne tikai okupācijas radītā ekonomiskā atpalicība no Rietumiem, bet arī jāpārvar tās ģeopolitiskā nolemtība, atrodoties blakus PSRS tiesību mantiniecei Krievijai. Iestāšanās NATO un Eiropas Savienībā 2004. gadā Latvijai nāca grūti un ar smagu darbu, jo neviens Latviju ar atplestām rokām tur negaidīja, taču ar šo soli Latvija pārvarēja savu ģeopolitisko nolemtību, galīgi nostiprinot to ar eiro ieviešanu 2014. gadā. Bez piederības ES un NATO Latvijai nebūtu iespējams pilnvērtīgi piederēt pie Rietumu pasaules, kur tā vēsturiski un kulturāli atradās līdz PSRS okupācijai. Tādēļ uzskatām, ka Latvijas dalība NATO un ES ir neapstrīdama vērtība, kas ir jāturpina un jāstiprina. Latvijai ar savu politiku mūsu pašu un starptautiskās kopienas izpratnē jākļūst par atzītu un aktīvu rietumvalsti.

Šīs sešas mūsu pamatvērtības ir beztermiņa un mums paliks nemainīgas.

Savukārt tuvākajā laikā, lai Latvija vēl vairāk attālinātos no postpadomju ekonomiskā mantojuma un mazinātu dzīves līmeņa atšķirības ar pārējām Eiropas Savienības valstīm, mūsuprāt, nonākot pie varas, vispirms būtu nepieciešams veikt virkni programmas soļu. Saskatot vajadzību pēc konkrētām izmaiņām valsts politikas vadīšanā, izvirzām sekojošu partijas programmu ar konkrētiem pasākumiem, kurus vēlamies īstenot, lai panāktu nepieciešamo valsts pārvaldības un sabiedrības dzīves pilnveidi:

1. Prognozējamas, rietumvalstu demokrātiskajās tradīcijās ieturētas, sabalansētas politikas pieteikums

Īstenot politiski konkrētu un tālab prognozējamu konservatīvu politiku. Piederība kādai no tradicionālajām politiskajām ideoloģijām dod iespēju paredzēt, kāda veida politiku politiskais spēks varētu īstenot, nonākot pie varas. Konservatīva politika, atšķirībā no liberālas vai sociālistiskas, ir sabalansēta. Savukārt atšķirībā no sociālistiem, kuru politika ir vērsta uz valsts iejaukšanos ekonomikā un pārdali, konservatīvie, līdzīgi liberāļiem, par svarīgu uzskata privātās iniciatīvas ekonomikā garantēšanu un attīstīšanu.

2. Valsts pārvaldes revīzija

Konservatīvo ideāls vienmēr ir bijis maza, bet tajā pašā laikā efektīva un labi atalgota valsts pārvalde, kurā no ierēdņiem tiek prasīta atbildība par izdarīto, un kurā tiek atbalstīti atbildīgi un talantīgi cilvēki. Šobrīd ir novērojama iestāžu funkciju nevajadzīga pārklāšanās. Viens no pirmajiem mūsdienu konservatīvisma darbiem ir pārskatīt valsts pārvaldes iestāžu pašreizējās funkcijas un tā rezultātā, iespējams, arī dažādu institūciju nepieciešamību. Valsts iestādēm ir jāsaprot, ka to galvenais mērķis ir kalpot sabiedrības interesēm un sniegt pakalpojumus sabiedrībai, nevis funkcionēt atrauti no tās; angliski runājošajā demokrātijā tāpēc valsts ierēdnis saucas valsts kalpotājs jeb civil serviceman. Ir tālredzīgi jāsakārto valsts un pašvaldību iepirkumu sistēma, lai netiktu pārtērēts laiks un resursi maznozīmīgiem iepirkumiem, savukārt iepirkumos par nopietnām summām izskaustu sadārdzinājumu un atpakaļmaksu shēmas. Ir nepieciešams turpināt Jāņa Bordāna iesāktās reformas tiesu sistēmā, jo bez uzticamības godīgai un taisnīgai tiesu varai nav iespējama ticība savai valstij kopumā.

3. Viegla un saprotama iesaiste uzņēmējdarbībā

Visplašākie sabiedrības slāņi ir jāpārorientē no darba ņēmēju filozofijas uz uzņēmējdarbības un vērtību, kā arī darbavietu radīšanas, tas ir, proaktīvas ekonomiskas darbības filozofiju. Ekonomiskās aktivitātes ir iespējams veicināt nevis ar administratīvām, bet ar ekonomiski stimulējošām metodēm, kad valsts motivē nodarboties ar uzņēmējdarbību, nevis pretēji – demotivē. Mūsu īstenoto pārvaldības principu un nodokļu, kā arī nodokļu iekasēšanas un kontroles sistēmas tiks pārkārtotas tā, lai jebkuram, kam ir kādas prasmes, būtu viegli savus pakalpojumus par maksu piedāvāt citiem iedzīvotājiem un būtu viegli un saprotami reģistrēties uzņēmējdarbībai, un tikpat viegli un saprotami samaksāt nodokļus valstij, nebaidoties no represīvas Valsts ieņēmumu dienesta attieksmes un operācijām. Valstī jāattīsta sistēma, ka ikkatram iedzīvotājam nodokļus maksāt kļūst izdevīgi, nodrošinot sabiedrības kontroli pār nomaksāto nodokļu datiem. Jāsaprot, ka, jo vairāk valstij būs nodokļu ieņēmumu, jo vairāk tā varēs tērēt arī tādām sociālajām vajadzībām kā pensijām.

4. Pievienotās vērtības radīšanas iespēju nodrošināšana tepat Latvijā

Valsts iestādes un uzņēmumi bieži vien neapzinās, ka ir valsts ekonomikas sastāvdaļa. Tie arī netiek vadīti kā instrumenti valsts rokās ekonomisko procesu vadīšanai. Ierobežotas pievienotās vērtības radīšanas iespējas nevis nodokļu likmes ir iemesls salīdzinoši mazajiem valsts budžeta ieņēmumiem, mērot pret iekšzemes kopproduktu. Līdz šim iekšzemes kopprodukta pieaugums ir balstījies uz nozarēm ar zemu pievienoto vērtību, piemēram, pakalpojumu un tirdzniecības nozarēm, kas nenodrošina pietiekami augstu kopējo pievienoto vērtību, no kuras gūt nodokļu ieņēmumus. Vienlaikus Latvijā ir attīstīta izejvielu ražošana un eksports. Tātad, ir pilnīgs pamats un visas iespējas strādāt pie tā, lai no šobrīd saražotajām izejvielām, kaut vai no tā paša Latvijas koka, bet tik pat labi arī no ievestām izejvielām, tepat uz vietas Latvijā tiktu ražoti starpmateriāli un vēlāk produkti patērētāju tirgum, tādējādi nodrošinot darbavietu pieaugumu, nodokļu ieņēmumu pieaugumu un nacionālā kapitāla augsmi, vienlaikus nodrošinot nodokļu sistēmas stabilitāti.

Bez tam, mēs vēlamies arī uzsvērt, ka mūsu partijas devums sabiedrībai būs trīs principiāli jaunievedumi:

1. Veids, kā dibināt partiju – sākot ar savu vērtību noteikšanu;
2. Pārmaiņu pamats – reālas reformas, patiesas izmaiņas valsts pārvaldes attieksmē pret veicamo darbu, darbs “uz rezultātu”, nevis jaunu likumu rakstīšana;
3. Politiskās partijas pastāvēšana – balstīta stabilitātē un ilglaicīgumā, atklātībā un patiesībā.