Redakcijas piezīme.

Ko parasts pilsonis dara, ja autobusa šoferis ir bez tiesībām un brauc neadekvāti? Izkāpj un sūdzās.. Ja ārsts uzvedās neadekvāti un nespēj

palīdzēt? Tad ir tracis..Bet, ja vesela organizēta "grupa" nespēj aizstāvēt tās valsts iedzīvotāju intereses, kuras tai būtu pēc likuma jāaizstāv, tad pietiek ar pāris preses konferencēm?? Kad Eiropas Centrālā Banka izlemj, ka ABLV glābšana nav Latvijas sabiedrības interesēs (!!!), tad šī "grupa" sāk ar kurpes purngalu urbināt paklāju un skatīties grīdā?? Ne jau ECB baros 900 bezdarbnieku..

Jūs nevelkat pat uz marionetēm..Tētis Karlo ar tādiem s.. kamīnu kurināja..

Rekviēms indiāņu sapnim par Latvijas banku sektoru

Gadu gaitā banku sagraušanas process Latvijā  ir noslīpēts tiktāl, ka, lai saplosītu lielāko pašmāju banku, bija vajadzīgas tikai nepilnas divas nedēļas. Bija tāda “ABLV Bank” – un vairs nav!

Skandināvu bankām Latvijā droši vien ir garlaicīgi: konkurences cīņā tām palīdz gan ārvalstu, gan pašas Latvijas varas iestādes un politiķi. Taču skandināviem garlaicība ir dabisks stāvoklis. Lai zeltu un plauktu Latvijā, viņiem atliek tikai tas, ko viņi lieliski pieprot: maksimāli aptīrīt vietējo publiku. Turpretim “netīru naudu” šīs bankas “mazgā” ļoti piesardzīgi, tā teikt, ar skandināvisku vēsumu. Un vietējo publiku aptīrīt allaž palīdzēs vietējie ķeizariņi, arvien vairāk ierobežojot skaidras naudas apriti, valsts pensiju fondus atdodot privātajiem baņķieriem, cik vien iespējams stimulējot banku norēķinus u.tml.

Vienīgais, kas savā labā jādara bankām,– regulāri, bet saprāta robežās jāpaaugstina komisijas maksa par transakcijām, tostarp internetā veiktām jeb tādām, kuru pašizmaksa praktiski ir nulle.

Tomēr ABLV stāstā pārsteidz mežonīgais temps, kādā tas viss ir nostrādāts. Vai kāds vēl atminas, ka ASV Valsts kase (Department of the Treasury) ar savas spiegošanas institūcijas FinCEN (Financial Crimes Enforcement Network/Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls) starpniecību visu to šļuru sāka tikai pirms nepilnām divām nedēļām, ABLV īpašniekiem un menedžmentam dodot 60 dienu (!) termiņu paskaidrojumiem (!!)? 10. aprīlī, kad šis termiņš būs apritējis, no ABLV droši vien vairs nebūs palikuši ne ragi, ne nagi, toties kāds maksātnespējas administrators būs kļuvis par dažiem miljoniem bagātāks. Jā, jā, Reiznieces-Ozolas kundze, par spīti jūsu solījumiem “ierobežot” maksātnespējas administratoru un likvidatoru atalgojumu, nav nekāda pamata jums ticēt.  

Banku aiziešana smilšu kalniņā mūsu valstī notiek ar neapskaužamu regularitāti. Starp visslavenāko un dažiem cilvēkiem visienesīgāko afēru “Parekss-Citadele” un mazliet klusāko “ABLV lažu” bija vēl arī “Latvijas Krājbanka” un Trasta komercbanka. Nu jau vairs nepārsteidz, ka tās visas piederēja “indiāņiem”, kuru virsaiši visus bālģīmju norādījumus pilda tik dedzīgi, it kā būtu iztempuši pa pāris stopiem ugunsūdens.

ABLV gadījumā gan ir viena nebūtiska atšķirība: 2015. gada Latvijas labākā banka “Euromoney” versijā tiek likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem, bet to, ka “tās glābšana nav sabiedrības interesēs”, paziņoja nevis kaunā kritušais nacionālais baņķieris Ilmārs Rimšēvičs vai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) jeb, Raimonda Paula vārdiem ruinājot “fuktuks”, bet gan šīs bankas galvenā uzraudze – Eiropas Centrālā banka (ECB).

Iegansts: ABLV neesot spējusi tai noteiktajā termiņā uzrādīt Latvijas Bankas kontos prasīto vienu miljardu eiro. Atslēgas vārdi te ir “noteiktajā termiņā”: pirmkārt, jau pats termiņš bija nereāli īss, otrkārt, profilakses pēc (un ja nu tie āksti tomēr izgrozās?) jau iepriekš tika nobloķētas iespējas par vērtspapīru portfeli iegūt adekvātas summu.

Taisnības labad jāatzīst, ka otrais apstāklis nāca par sliktu ABLV īpašniekiem Oļegam Fiļam un Berņu ģimenei, toties maķenīt atviegloja Latvijas nodokļu maksātāju likteni. Tā gan pagaidām ir tikai hipotēze, jo Latvijas Banka, kurā galu galā nonāca vairāk nekā miljardu eiro vērtais ABLV vērtspapīru portfelis, Latvijas tautsaimniecībā nepiedalās un, iespējams, mēs pat neuzzināsim, kam tā šo portfelīti atdeva. Tāpēc beigās var izrādīties, ka par nepilniem 300 miljoniem atpirktais miljards Latvijas nodokļu maksātājiem jāsedz no saviem līdzekļiem.

Jā, tiem, kas brīnās, kāpēc Latvijas Banka ziedoja “aizdevumam” tos 297,2 miljonus eiro, lai gan zināja, ka ABLV tiek laista pa burbuli? Neesiet nu naivi! Bankas īpašniekiem taču vajadzīgas kaut kādas kapeikas par mutes turēšanu.   

Tātad viss notiek, kā ierasts. Arī galvenās bankas nozūmēšanas lietas saplānotas nedēļas nogalē, lai bankas vienkāršie klienti neko nespētu darīt savas naudas glābšanai. Bez šaubām, tieši piektdienas pēcpusdienā ECB  bija jākonstatē, ka ABLV “un tās meitasbanka Luksemburgā “ABLV Bank Luxembourg” sabrūk vai ir gaidāms to sabrukums atbilstoši Eiropas vienotā noregulējuma mehānisma regulai”, tūlīt pat secinot, ka bankas glābšana “neatbilstu sabiedrības interesēm”.  

Jānovērtē tas, ka amerikāņi šoreiz ir rīkojušies pat nedabiski humāni, divreiz brīdinādami Latvijas baņķierus, ka uz šejieni notēmēts virtuāls mēslu vagons. Vispirms tika noslaktēta Trasta komercbanka. Tiem, kas nesaprata, ka tas ir pērkons pirms zibens  šķīliena, Latvija un Igaunija it kā netīši parādījās ASV absolūti uzticamās un mums it kā ļoti draudzīgās Ukrainas ārzonu sarakstā. Arī šo signālu ar sevi pārņemtie baņķieri palaida garām. Un tad jau, kā saka, paši vainīgi.  

Jā, un neticiet tam, ka ABLV bojāeja jūs neskars. 900 potenciālajiem bezdarbniekiem šajā valstī diezin vai atradīsies kas darāms. Labdarības projekti, ko sākusi ABLV, apstāsies. Konti pārceļos uz skandināvu bankām, Latvijas banku sektorā paliks gandrīz vieni vienīgi ārzemnieki, vēl vairāk pastiprināsies aborigēnu kontu kontrole.

Liela nodokļu maksātāja zudumu nāksies vien kompensēt arī jums, iespējams, atdodot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) to, ko jūs patiesībā nevarat atļauties atdot. Un no kurienes tad rodas nauda garantēto atlīdzību izmaksai, kas ABLV gadījumā sasniegs gandrīz pusmiljardu eiro? No ABLV likvīdajiem aktīviem? Nu, nu. Lielu daļu no tiem pilnīgi likumīgi savāks bankas likvidatori.

FKTK informē, ka Noguldījumu garantiju fondā esot uzkrāti 158 miljoni eiro faktiski nodokļu maksātāju un banku vienkāršo klientu naudas. Nešaubos, ka savus “līdz 100 000 eiro” ABLV klienti saņems. Un ceru, ka ABLB kontos nevienai Latvijas valsts vai pašvaldības iestādei neguļ vairāk par pusmiljonu. To, kas pāri, nāksies “ierakstīt skurstenī”. Ne jau iestādēm – tās savu atgriezīs ar VID palīdzību –, bet gan nodokļu maksātājiem, protams.
    

Roberts Ozols

You have no rights to post comments