3 gadi pēc Maidana daudzi analītiķi meklē sauso atlikumu šajos sarežģītajos procesos..Bet atlikuma nav nekāda, jo lielāku izšiverēšanas meistaru pasaulē nav, pat Somālijas pirāti tikai nopūšas, dzirdot Jaceņuka un Porošenko vārdus. Turpinājumā lasīsiet augsta ranga pārbēdzēja- insaidera atmiņas par pirmā, otrā un trešā maidana gaitu, slepenajām svirām un līdz šim nezināmajiem faktiem.
Atliek tikai piebilst, ka šobrīd notiekošā jezga ap Donbasa blokādi ir ļoti nopietni signāli, lai neteiktu, ka zvani, tiem ,kuri spējīgi tos traktēt..iespējams, ka tas neattiecas uz tiem ,kas monolītā vīru kompānijā risina valsts lietas Fidži salās, bet pieņemam, ka Latvijā daudzi to tomēr sapratīs pareizi. Ja ultrancionāļu patruļas ir spējīgas uzsākt un noturēt vesela reģiona blokādi, bet citur vietējo iedzīvotāju organizetas grupas var padzīt policiju un blokādi atcelt, tad valsti Ukrainu vairs īpaši nopietni ņemt nevar. Piemēru tam parādīja oligarhu reideri un privatās armijas, kas tika lietotas pārdalot īpašumus un cīnoties par smagā padomju mantojuma- rūpnīcu savākšanu savās kabatās.
Ukrainas nomaļu mēri un vietējās administrācijas atbildēja simetriski- attīstot vētrainus kontaktus ar Ungārijas, Rumanijas un Polijas kaimiņiem un masveidīgi iegūstot attiecīgo ES valstu pases un rezidences atļaujas pēc specialām programmām. Kijeva kā centrs ir kļuvis samērā butaforisks, bruņoti cilvēki atļaujas ienākt Parlamentā sēžu laikā un skandalēt.Bija viegli izlaist "Labējā Sektora" džinu no pudeles, tikai atpakaļ dabūt to nav iespējams..Atliek gaidīt, ka pēc klasiskā scenārija revolūcija apēdīs savus bērnus un vērojot centrbēdzes spēkus valstī , var saprast, ka 2018. gadā Ukraina izskatīsies stipri savādāk.
1) Donbass. 7500 nogalinātu civīlstu, sagrauta infrastruktūra un tagad vēl blokāde. Vai tā apietas ar savu zemi un iezdīvotājiem? Ukraina ir panākusi savu- Donbass neapturāmi dreifē prom. Un nav svarīgi, vai tas pievienosies Krievijai vai dreifēs viens- Ukrainai tas būs zudis ar visu antracītu un rūpnīcām..
2) Aizkarpati- Rietumukraina. Austroungarijas teritorijas, kurās galicieši vienmēr uzskatījuši vidusukrainas iedzivotajus par otršķirīgu masu.Izmantos pirmo iespēju nolekt, jo blakus ir tautieši- eiropieši..Būtībā Kijevas norādījumi viņiem nav īpaši saistoši arī šobrīd. Un var jau būt, ka tās ir tikai ungāru preses pīles par noalgoto privāto militaro kompāniju, kas varētu tikt lietota etnisko ungāru aizsardzibai etnisku konfliktu gadijumā.
3) Odesa, Harkova un Dņepropetrovska. Tikai terors un dzīvnieciskas bailes novērsa iedzīvotāju sacelšanos pret jauno kārtību 2014. Tikai neviens šajā laikā tur nav pieņēmis Rietumu vērtības vai mainījis savu pasaules redzējumu- tās joprojām ir pilsētas ar stipru pagrīdi. Atslābstot Kijevas centrālajai varai, šis reģions zibenīgi pašorganizēsies, tātad veidojās 4 reģionālie centri, kas, cerams, nesāks veidot savu diplomātiju ar bruņotu bandu palīdzību.
Situācijas ironija ir arī apstāklī, ka 20% ukrainas zemes pieder Monsanto, DuPont un vēl pāris megakorporācijām, kuras , iespējams, nevēlēsies strādāt stobru galā..
Kas nogalināja projektu "Ukraina"?
1) Vara nokrita no gaisa to cilvēku rokās, kuriem nebija ilgstošas valstiskuma uzturēšanas pieredzes , atbildības un plaša redzējuma.
2) Galīciešu un austrumnieku savstarpējās nesaskaņas, valodu strīdi, reģionalais separātisms
3) Alkatība, egoisms un aprobežotība..
Šo visu lasīt Latvijas valstsvīriem un rūpīgi, rūpīgi pārdomāt.
