Kā jau konstatējām iepriekšējos rakstos, ir pagrūti atrast racionālu kodolu Rail Baltic būvniecībā. Turklāt pašu Rail Baltic runasvīru kuslā īdēšana un nespēja operēt ar skaitļiem pierāda acīm redzamo. Proti, viņi paši nav informēti par pasākumu kopumā.
Tomēr mūsu nespēja izprast kopsakarības vēl nenozīmē , ka tādu nav.
Tātad- projekta ekonomiskās konkurences apskats.
1) LDZ pasažieru segments vismaz 10 gadus atrodās mīnusos, turbulentā migrācija garantē, ka nekas nevar uzlaboties tur, kur nav cilvēku.
2) Pasažieru autobusu parvadājumi ir tikai nedaudz laikietilpīgāki, bet ļoti būtiski lētāki , daudz sazarotāki un labi organizēti.
3) Rīga ir aviosatiksmes reģionālais centrs, Ryainair padara ceļojumus smieklīgi lētus un ātrus, Berlīnē var nonākt stundas laikā))
4) Kravas pārvadājumi- tuvās distancēs dzelzceļš totāli zaudē smagsvara auto, kas iet no "durvīm" līdz "durvīm", bez ļoti dārgās konteinera pārkraušanas.
Augšminētie punkti liecina, ka Rail Baltic nespēj konkurēt nevienā reālā pārvadājumu segmentā, it īpaši vērojot straujo depopulāciju reģionā.
Militārā versija.
Ja mūsu funkcionāri par kaut ko nevēlas runāt, izvairās no diskusijām, tad visticamāk, esam trāpījuši desmitniekā. Lai gan jebkurš cilvēks ar armijas pieredzi uzreiz pateiks, ka Rail Baltic
vairumā reālo situāciju nevelk arī uz šo pozīciju. Sliežu klājums ir viegli ievainojams, šur tur LV laukos vēl mīt ļaudis, kas atcerās , kā to dara un būtu spējīgi nolaist no uzbēruma arī 4.Reiha vilcienu. Tas, ka militāra konflikta gadījumā būtu jārēķinās ar diversijām, ir vairāk kā skaidrs.
Arī spārnotās raķetes modernizācijas procesā ir kļuvušas lētas- viena raķete dienā spētu uzturēt Rail Baltic neizbraucamu, mežainais reljefs zemu lidojošu raķeti padarītu nenotriecamu.
Turklāt LV pretgaisa sistēmas vēl ilgi, ilgi būs nulle cīņā pret 50m augstumā lidojošām "Kalibr" tipa spārnotajām raķetēm. Arī tuva un vidēja radiusa taktiskās raķetes militāra konflikta gadījumā padara dzelceļu bezjēdzīgu, ja apskatām Pleskavā izvietotās jaudas..
Izskatās pavisam muļķīgi...Bet tas tā nav...
Rail Baltic projekts iegūst jēgu pie sekojošajiem noteikumiem:
1) Tas ir nekomerciāls
2) Tiek lietots liela militāra konflikta gadījumā
3) Uzturēts ne no Latvijas nodokļu naudas
4) Spēj daudzmaz droši funkcionēt, ja Krievijas karaspēka avangards ir vismaz 500 -700 km attālumā. Hipotētiski tas varētu izskatīties tā- tiek veikta jaudīga "oranža operācija" pret Krieviju- mākslīgi ekonomiski satricinājumi aktivizē navaļnijveidīgo opozicionāru izstrādājumu rosību, kuri 1000 cilveku sastāvā rada mēdijiem vajadzīgo fonu un foto attēlus, tālāk tiek atmodināti snaudošie liberāļu aģenti un armijā esošie nacionālnodevēji ( atceraties- pūlis vajadzigs , lai radītu dūmu aizsegu valdībā esošo nodevēju iznācienam). Krievijā sākas jukas, tiek izprovocēti robežkonflikti , KF "opozīcija" sauc paligā un NATO dodās uz priekšu.
Un lūk, ilgstoša militāra konflikta gadījumā Rail Baltic iegūst ļoti svarīgu lomu karaspēka pārviešanā uz Krieviju, ne velti RB sazarojas ar lidostām. Šis scenārijs, kuram acīmredzami tiek būvēts Rail Baltic, ir absolūti postošs Latvijas suverenitātei, jo valsts pārvalde šajā gadijumā pāriet NATO un jauno ostkomisāru kontrolē. Attiecīgi, bijušajiem vietvalžiem nav jādomā par ekspluatācijas izdevumiem. Protams, ka šādas buferzonas konvencionālos konfliktos tiek pamatīgi nopostītas- Rail Baltic sliežu klājums var kļūt par vieglu mērķi arī Kaļiningradā izvietotajiem Krievijas raķešu spēkiem.
Kāpēc pastāv lielas iespējas, ka šis projekts tomēr tiks realizēts?
1) LV kontrolējošais koalīcijas Astoņkājis ir varens tikai pret LV iedzīvotājiem, bet pilnīgi paklausīgs "sabiedrotajiem". Ko liks- to darīs.
2) Rail Baltic jebkurā versijā sola treknu barību koalīcijai un arī atsevišķiem taustekļiem :
a) Būvniecība par ES naudu- administrēšanas "otkati", līdz projekts tiek realizēts. Uzturēšana tiek sekmīgi novelta uz nodokļu maksātāju pleciem miera gadījumā vai uz ASV Valsts Departamentu militāru konfliktu gadījumā.
b) Projekts apstājas pusceļā- tas dod iespēju norakstīt un nozagt vēl vairāk ( līgumsodi etc etc..)
c) Projekts nav uzturams un tiek demontēts- vispār pasaka...Viens metrs sliežu sver 60 kg, viena tonna laba, mangānu saturoša sliežu tērauda pie lēta Krievijas ražotāja maksā ap 800 eiro. Tagad sarēķiniet sliežu ceļu garumu un paskatieties uz to ar Astoņkāja acīm- kārtīga un laba ofšora firma Delaveras štatā vai Honkongā maksā līdz 30 000 dolāru. Projekts bankrotē un te zibenīgi bez konkursa parādās ārzemju firma, kas pērk visu , bet lēti un uzreiz..Un kur nu vēl mahinācijas ar atsavināto zemi)) Pasaka par zelta zivtiņu vienkārši nobāl..
Tāpēc, summējot visu augšminēto, nākas atzīt, ka projekts ar lielu varbūtību var tikt realizēts par nelaimi visiem Latvijas nodokļu maksātājiem, kuri pat nespēs par to atriebties vēlēšanās vai noraidīt šo pasākumu referendumā, kuru organizēšanas tiesibas tautai ir viltīgi atņemtas, pametot pro-valdības māneklīšus a la Mana Balss.
Atliek atstāt šo projektu Dieva rokās....Un cerēt , ka ļaunums, alkatība un stulbums ir galīgs.
Komentāri