Eiropas Savienība, kas sākotnēji tika izveidota, vienojoties valstīm ar radniecīgu civilizāciju, salīdzināmu
ekonomisko un sociālo attīstību, balstoties uz Kopienas priekšrocības principu, patreiz ir pilnīgi novirzījusies no saviem mērķiem.
Rezultāti ir labi zināmi: atvērtas robežas iniciē darbaspēka pārvietošanos, bezdarbu, diktatūru tirgos, sabiedrisko pakalpojumu iznīcināšanu, nedrošību, nabadzību, masveida migrāciju. Izveidojot super-valsti, ar tās konstitūciju, nenoteiktām robežām, ar tās ultra liberālisma un globlistisko ideoloģiju, aizrautīgu jaunu prasmju iegūšanu, kurai vēlas pievienot arī Turciju.
Eiropa bez tautu demokrātijas
Eiropas veidojums kopš savas izveidošanas cieš no "demokrātijas deficīta". Sākotnējais mērķis paredzēja pielietot jebkuru politisku risku, lai sargātu Eiropas kopīgās intereses, Komisija, kas nav vēlēts orgāns, dod tehnokrātiem ekonomiskās pilnvaras, kā arī monopolu likumdošanas iniciatīvā.
Mazāk nekā 80% nacionālo likumu un noteikumu, nav nekas vairāk kā tās standartu un vadlīniju transpozīcija.Tas pats apgaismotais despotisms tiek piemērots Eiropas Centrālajai bankai, kuras monetārie lēmumi ir saistoši valstīm eiro zonā, kas, labākajā gadījumā, ir iekļuvuši ar vienu kāju ekonomikas politikā.
Eiropas Parlamenta deputātu vēlēšanas vispārēju vēlēšanu kārtā tikai nedaudz novērš šo demokrātijas trūkumu. Šis parlaments attiecībā pret Komisiju joprojām ir ar vāju pilnvarojumu. Lisabonas līgums ir radījis tiesības iesniegt lūgumrakstu ar nosacījumu savākt vienu miljonu parakstu, bet Komisijai ir rīcības brīvība ņemt vērā vai to piemērot ...
Eiropa pret tautu
EOTK in fine (galu galā) nogalināja Eiropas tērauda rūpniecību. Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ir marginalizējusi Eiropas lauksaimniecību. Eiro un robežu atvēršana negodīgai konkurencei, ir iznīcinājusi miljoniem ražošanas darba vietas, it īpaši Francijā. ECB ir mērķis cīnīties pret inflācija, bet ne mērķis nodrošināt pilnīgu nodarbinātību. Tāpēc, valdības veltīgi mēģināja saglabāt dzīves līmeni, izmantojot kopējo parādu.
Bet aizliegums finansēt to no saviem centrālajām bankām arī rada šo dārgo parādu. Francijā parādu slogs šogad būs vienlīdzīgs budžetam valsts izglītības sistēmā.
ECB nav tiesīga sniegt aizdevumus valstīm, bet tā aizdod par smieklīgiem procentiem bankām, kas aizdot valstīm daudz dārgāk!
Eiropas Savienība nokļūst parādu verdzībā un eiro ir instruments, kas ir ultra-liberālo globālistu ideoloģijas un interešu finanšu sektorā rīcībā. Viņi uzskata, ka krīze ir lieliska iespēja turpināt piespiedu darbību nāciju izšķīdināšanā federālismā, kas ieliktu rokās nevēlētajiem ekspertiem tautu likteņus un iestādēm sniedz pietiekamus resursus, lai pielietotu klientūras principu .
Bet eiro trūkumus atklāja un izziņoja tā izgāšanos jau pirms dzimšanas ne tikai Tautas fronte, bet arī labākie ekonomisti, tostarp Nobela prēmijas laureāti Miltons Frīdmans un Maurice Allais, tad eirofili izdomāja aizbildināt šo neveiksmi, kas ir viņu izgāšanās, ar eirozonas ekonomikas un fiskālo integrāciju: kā vienmēr, Eiropas politikas izgāšanās ir jāuzskata vairāk par Eiropas federālismu kā ārsti Moljēra darbos apsprieda savu pacientu anēmijas ārstēšanu ar labu asins nolaišanu...
Šī elite ir gatava mest par barību jaunus cietušos jaunajam Minotauram, sākot ar Grieķijas iedzīvotājiem, lai saglabātu eiro līdz pēdējam dzīvajam grieķim. Viņi cenšas novērst jebkādu diskusiju par šo tēmu. Bet eirozonai ir visvājāka izaugsme un augstākais bezdarba līmenis pasaulē! Recesijas - ātrākas un ilgākas. Miljardi, kas tiek lietoti grieķu uguns nodzēšanai, ir tikai degviela recesijas ugunij, kad tiek uzturēta pārāk spēcīga valūta ,tās ierauj ekonomikas recesiju nāvīgā spirālē.
Eiropa ir zaudējusi savu līdzība demokrātiskai leģitimitātei, kad trīs tautas balsoja pret Eiropas Konstitūcijas projektu, bez jebkādām sekām tās sagatavošanā. Francijas iedzīvotāji balsoja pret 55%, piedaloties 70%, holandieši balsoja pret 62%, piedaloties 65%. Šīm abām tautām parlamentārā ceļā tika pielietots Lisabonas līgums. Kad Īrijas iedzīvotāji, noraidīja Lisabonas līgumu 2008.gadā, tika lūgts balsot vēlreiz 2009.gadā, ar draudiem liegt jebkādu Eiropas atbalstu, kad Īrijas bankas bija iegrūdušas valsti pašā finanšu krīzes bezdibenī.
Francija ir viena no Eiropas Savienības visbiežāk sodītajām valstīm
Francija neizmanto tādas iespējas, piemēram, kā Apvienotā Karaliste kopš 1985. gada, samazinot tās ieguldījumu ES budžetā. Tā pat valsts, kas atbalsta visbūtiskāko pievienotās vērtības daļu, iesaistīta ar šo vislielākās labvēlības režīmu, kas saskaņots Apvienotajā Karalistē (Vācija, Nīderlande, Austrija un Zviedrija, kas ieguvušas šajā gadījumā).
Tā neizmanto ne līgumiskās nodokļa atlaides, pamatojoties uz nacionālo ienākumu (ko ir ieguvušas Zviedrija un Nīderlande) vai samazinājumu PVN iemaksām, kas piešķirtas Vācijā, Austrijā, Nīderlandē un Zviedrijā).
Francijai ir otrais lielākais neto ieguldījums budžetā no Eiropas Savienības, tieši aiz Vācijas. Bet atšķirībā no tās, Francija nevar gūt labumu no iekšējā tirgus un eiro.
Franciju skāra Eiropas monetārā politika: pirmkārt, 1983. gadā ar franka pārvērtēšanu, uzturot pārāk augstas procentu likmes, kas radīja simtiem tūkstošu darba vietu zaudējumu, tad eiro tika pārvērtēts pret preču zīmi, nosakot paritātes konversiju. Kopš eiro ieviešanas, Vācija ir vienīgā valsts šajā jomā, kas ir uzlabojusi ārējās tirdzniecības bilanci. Līdz tam Francijas un Itālijas tirdzniecības bilances bija ar pārpalikumu, tagad pastāv deficīts.
Francija ir sodīta ar kopējo atvērto robežu, kas izveidota ar Šengenas līgumiem, ņemot vērā tās demogrāfisko (kas neattaisno masveida imigrāciju) un sociālās aizsardzības sistēmu (kas darbojas kā sūknis).
Šodien ir sākusies galīgā eiro krīze. Tā jau ir sagrāvusi Grieķiju un Portugāli, un nopietni apdraud Itāliju, Spāniju un Beļģiju.
Francijai ir jāsagatavo, kopā ar saviem Eiropas partneriem, atgriešanās pie nacionālajām valūtām, kas ļaus realizēt konkurētspējīgu devalvāciju. Francijas un Vācijas tandēms var uzņemties vadošo lomu lai tiktu laukā no stagnācijas.
POZĪCIJAS
Saskaņā ar Eiropas Savienības dibināšanas līguma 50.pantu, ir lietderīgi uzsākt atkārtotas sarunas par līgumu, lai pilnīgi pārtrauktu ar dogmatism pārpilnas Eiropas būvniecība. Tagad jāliek pamatus Eiropai, kas respektē tautas suverenitāti, nacionālo identitāti, valodu un kultūru, t.i. patiešām apkalpo cilvēkus ar konkrētām darbībām.
Suverenitātes ministrs koordinē līgumu atkārtotu apspriešanu un mūsu valsts suverenitātes atjaunošanu visās jomās, kurās tā ir pagājusi.
Saskaņā ar šo procedūru, tas:
• Francija sakārto savas robežas, vēlams kā brīva Eiropas asociācijas valsts ar kopīgu redzējumu un tādām pašām interesēm, tādos jautājumos kā imigrācija un noteikumiem, kas reglamentē ārējo tirdzniecību un kapitāla cirkulāciju;
• Francija atjauno valsts tiesību pārākumu pret ES tiesību aktiem;
• Francija atjauno savas valūtas kontroli un monetāro politiku;
• tuvojas lielāko Eiropas novatorisko projektu periods, kas kalpo tautām, balstīts uz brīvprātīgām partnerībām, kādas bija pie “Ariane” un “Airbus” projektiem, tas ir jāatceras, ārpus ES intitūcijām;
• Francijas neto ieguldījums ES budžetā ir nulle, lai radītu rezervi atbalstam, tostarp mūsu lauksaimniecībai.
Tātad mēs vēlamies atgūt savu pienācīgo vietu Eiropas sadarbībā: projekta apspriešanas, bet, atbrīvojot mūs no eirokrātiskas supervalsts, no Briseles un Frankfurtes, kas regulē visus aspektus politisko, ekonomikas, finanšu , sociālajā un kultūras dzīvē 450 miljoniem eiropas iedzīvotāju.
Komentāri