Lai izdzīvotu juku laikos, mums vajadzīgas robežas! Pie šāda secinājuma lēni nonāk visa Dienvideiropa!
Veidojas jauns "Balkānu maršruts"
Arvien lielāks skaits nelegālo imigrantu, cenšoties nokļūt Eiropas Savienībā (ES), iemēģina jaunu Balkānu maršrutu, kas ved caur Bosniju-Hercegovinu, tādējādi vairojot humānās un drošības krīzes draudus jau tā etnisko un ekonomisko pretrunu plosītajā valstī.
Tūristu iecienītajā Sarajevas centrā parks, kas atrodas tieši pretī nacionālajai bibliotēkai, pārtapis patvaļīgi iekārtotā imigrantu nometnē, kur uzslieti vairāki desmiti telšu. Savukārt Bosnijas ziemeļrietumos esošajā Bihačā, netālu no Horvātijas robežas, kas vienlaikus ir arī ES ārējā robeža, nelegāļi iemitinājušies sagrautajā universitātes pilsētiņā. Velika Kladušā, kas atrodas vēl 40 kilometrus uz ziemeļiem, ieceļotāji nometnes vietai patvaļīgi izvēlējušies parku.
Lai gan šajās apmetnēs nav nedz ūdens, nedz elektrības, imigranti, kuru vidū daudz gados jaunu vīriešu, taču arī ģimenes ar bērniem, aizvada vairākas naktis, pirms mēģināt nelegāli šķērsot Horvātijas robežu. Daudziem tas acīmredzot izdodas, jo saskaņā ar Bosnijas iekšlietu ministra Dragana Mektiča teikto no 4000 nelegālo imigrantu, kas šogad iekļuvuši valstī, tajā šobrīd palikusi tikai aptuveni trešdaļa.
Šie skaitļi pat aptuveni nav salīdzināmi ar tiem simtiem tūkstošiem nelegālo imigrantu, kas, sākot ar 2015.gadu, pa tā dēvēto Balkānu ceļu lauzās uz Rietumeiropu, kamēr 2016.gada martā šis maršruts netika faktiski slēgts. Taču, tuvojoties vasarai, sagaidāms, ka nelegāļu skaits strauji augs. Tikai pēdējo trīs nedēļu laikā ieradušies 1200 imigranti, stāsta Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) Bosnijas biroja vadītājs Pēters Van Der Auvererts. Savukārt Mektičs saka, ka maijā ik dienu ierodoties 80 līdz 150 migranti.
Šādai situācijai varasiestādes, šķiet, nav bijušas gatavas. Sarajevā imigrantus ēdina brīvprātīgie. Valts viņiem nenodrošina neko no nepieciešamā - nedz ēdienu, nedz medikamentus, absolūti neko, stāsta viens no bosniešu brīvprātīgajiem. "Nespējot ātri šos cilvēkus izvietot, mēs riskējam vietās, kur šie migranti un bēgļi atrodas, radīt nelielu humāno krīzi," brīdina Van Der Auvererts. Bosnijā ir tikai viens patvēruma meklētāju centrs, kas var parūpēties par 150 cilvēkiem. Tas atrodas 40 kilometrus no Sarajevas. Varasiestādes apgalvo, ka gatavojas Mostarā atvērt otru centru, kur būs 300 vietu, taču tas atradīsies ievērojamā attālumā no nelegālo imigrantu parastā maršruta.
Van Der Auvererts norāda, ka pastāv vairāki faktori, kuri pieaugošā skaitā vilina uz Bosniju nelegālos imigrantus. Nelegāļi, kas mēnešiem ilgi bijuši bloķēti Serbijā, tagad "ir gatavi riskēt un izvēlēties grūtāku ceļu," sarunā ar aģentūru AFP atzīst IOM pārstāvis. Pēdējo nedēļu laikā Bosniju, šķiet, īpaši iecienījuši irāņi un ieceļotāji no Ziemeļāfrikas. Van Der Auvererts piebilst, ka tagad Bosnijā aktivizējušies arī cilvēku kontrabandisti, un arī tas piesaista nelegālo imigrantu interesi.
"Es mēģināju [robežu] šķērsot jau sešas reizes un trīs reizes sasniedzu Horvātijas un Slovēnijas robežu, pirms mani aizturēja policija un nogādāja atpakaļ Bosnijā," AFP stāsta Velika Kladušā sastaptais 24 gadus vecais alžīrietis Islams, kurš savas mājas atstājis pirms trim mēnešiem. Inženieris Saeids Samadi no Irānas uz Bosnijas un Horvātijas robežas aizturēts jau divas reizes. "Taču es mēģināšu atkal un atkal," uzstāj 32 gadus vecais nelegālis, kas tikko Bihačā saņēmis Sarkanā Krusta dalīto pārtiku.
Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāre Duņa Mijatoviča šonedēļ jau kritizējusi Bosniju par "sistemātiskas reakcijas trūkumu". "Ar satraukumu esmu uzzinājusi, ka daudzi bēgļi un migranti, tostarp ģimenes ar bērniem, guļ uz ielas un neregulāri saņem pārtiku," Bosnijas valdībai adresētajā vēstulē raksta Mijatoviča. Viņa paudusi satraukumu arī par nopietnajām grūtībām nelegālo imigrantu piekļuvē veselības aprūpei. Piemēram, Bihačā 15 nelegāļiem diagnosticēts kašķis.
"Tā nav tikai humāna problēma, tā kļūst arī par drošības problēmu," savukārt atzīst Bihačas mērs Šuhrets Fazličs, kurš arī ir neapmierināts ar valdības gauso reakciju. Policija jau reģistrējusi vairākas imigrantu pastrādātas laupīšanas un dažādus citus sīkākus noziegumus.
Premjerministrs Deniss Zvizdičs pirmdien apsolījis risināt nelegālo imigrantu problēmu "humānā veidā", taču norādījis, ka šī solījuma izpildei Bosnija sagaida "ievērojamu ekspertu un tehnisko, īpaši finansiālo, palīdzību" no ES un ANO.
Tikmēr jau tā aso etnisko pretrunu plosītajā Bosnijā-Hercegovinā nelegālo imigrantu pieplūdums strauji pāraudzis arī politiskā problēmā. Saskaņā ar Deitonas miera līgumu, kas 1995.gadā pielika punktu asiņainajam pilsoņkaram, šobrīd valsti veido divas faktiski autonomas sastāvdaļas - Serbu Republika un Horvātu un Musulmaņu Federācija. Savukārt centrālās institūcijas ir ļoti vājas.
Jau tagad aptuveni puse no 3,5 miljonus lielā iedzīvotāju kopskaita ir islāmticīgie, un Bosnijas serbi ir paziņojuši, ka negrasās organizēt savā teritorijā imigrantu izvietošanu, kas pamatā ierodas no musulmaņu valstīm. "Mēs atradīsim veidu, kā aizsargāt sevi no šīs invāzijas," paziņojis Serbu Republikas prezidents Milorads Dodiks, kas jau iepriekš pastāvīgi koķetējis ar ideju atšķelties no starptautiski uzspiestās kopvalsts ar pārējām Bosnijas etniski-reliģiskajām kopienām.
Pēc aģentūras LETA materiāla
Komentāri